Saeimas kancelejas organizētā metu konkursa “Saeimas ēkas pārplānošana un piebūves izveide” uzvarētājs.

KYMMEL, STRITZKY, KUNTZENDORFF…, dārzi un ārpilsētas muižiņas. Savulaik pat kauna stabs. 

Rīga tā arī nekad līdz šejienei pilnvērtīgi nav izaugusi, vai varbūt otrādi – šī jau ir tā pilsētas daļa, kura nekad kopējā audumā nav “ieaugusi”, vienmēr saglabājot brīvu attieksmi pret striktajiem centra  perimetrālās apbūves un noslēgto kvartālu apbūves un dzīvesstila nosacījumiem.

Iekārtojusies senā Baltijas stāvkrasta kāpas malā, KIMMEL alusdarītava ar tai piegulošo apbūvi ir saglabājusi tādu 19.gadsimta vidum raksturīgo Rīgas centra nomales šarmu un krāsainību, kādu, liekas, ir neiespējami saglabāt.

Tomēr, Projekta piedāvājums iespējami pilnīgi ir centies respektēt gan Lielās Rīgas prasību pēc sakārtotas, striktas, perimetrālas pilsētas, gan rajonam raksturīgo atvērtumu ārējai pasaulei, plašos, zaļos pagalmus un vēsturiskās vērtības – gan redzamās, gan apslēptās – tieši tās, kuras šai Vietai piedod tās patību.

Veidojot apbūvi par būtisko tika uzskatīta Pilsētas centra – Daugavas vizuāli telpiskā mijiedarbība, iespēju robežās cenšoties izvairīties no šīs saiknes pārtraukšanas ar masīvām, viendabīgām ēkām vai ēku grupām.

Vērtības  –  Daugavas līnija, vēsturiskais dalījums brīvās salu grupās (ne striktos, pilsētas centram raksturīgos, apbūves kvartālos), caurskatāmība no pilsētas puses un atpakaļ uz pilsētu, kā arī pieņēmums, ka šī vieta pieļauj atkāpes no matemātiski lineārās  apbūves (gan horizontālā, gan vertikālā izpratnē), kāda raksturīga Rīgas centra rajoniem.

Kalns ir pilsētas vietzīme. Koncertzāles apjomi ap iekšpagalmu veidoti kā daļa no Kalna.