Ganību dambis

Attīstoties rūpnieciskās ražošanas līdzekļiem, 18. gadsimta beigu posmā strauji mainījās arī Eiropas valstu kultūrtelpa – pilsētās arvien nozīmīgāku vietu sāka ieņemt ražošanas objektu būves un teritorijas, kuras iepriekšējos laika periodos ekstensīvas ražošanas apstākļos galvenokārt tika izvietotas lauku apvidos vai pilsētu nomalēs. Straujā rūpniecības attīstība diktēja rūpniecības objektu veidošanos tādās pilsētu centriem pietuvinatās teritorijās, kuras iepriekš kalpoja rekreācijas vai pilsētnieku dārzkopības mērķiem.
Iepriekš nepieredzētā atrašanās tiešā pilsētu centru tuvumā pieprasīja arī atšķirīgu būvju estētiku, kā rezultātā radās historicisma laikmetam raksturīgi, visā Eiropā atpazīstami ēku tipi, kurus mēs atzīstam par Industriālā Mantojuma daļu un kultūrvēsturisku vērtību.
Piedāvājums atturīgas arhitektoniskās estētikas ietvarā reflektē par 19. gadsimta noliktavu tipoloģijas tēmu.